Sējas novads
Brankšu dzirnavas
Wednesday, 29 Nov 2017 20:31 pm
Sējas novads

Sējas novads

1867.gadā namdaris Kārlis Vītols no Bīriņu muižas īpašnieka barona Pistolkorsa nopircis „Brankšu” mājas. Ap 1890.gadu barons sācis būvēt no Bīriņu pils vistaisnāko ceļu uz Neibādi (Saulkrastiem), to padarīdams par vasaras atpūtas un peldvietu Vidzemes muižniekiem. Pistolkorss gribējis šo jauno ceļu arī savienot ar Neibādes-Vidrižu ceļu, lai ātrāk nokļūtu uz Gāršas pusmuižu Vidrižu pagastā. Izdevīgākā vieta vedusi pāri „Brankšu” zemēm.

Kārlis Vītols piekritis jaunā ceļa būvei ar norunu, ka Pistolkorss atļauj tilta vietā pāri Ķīšupei būvēt slūžas un dzirnavu aizsprostu, izmantojot muižnieku piegādātos materiālus un Vītola darbaspēku. Barons piekritis un piešķīris arī kokmateriālus dzirnavu būvei. Tāpat slūžu un tilta uzturēšanai koki piešķirti no muižas meža. Kārlis Vītols ar dēlu Mārtiņu "Brankšu" dzirnavas sākuši būvēt 1890.gadā. Dzirnavas darbinājis viens zemteces ūdensrats. Pirmsākumā bijis viens miltu un viens putraimu gaņģis. Dzirnavu ezers bijis ap 6ha liels ar 4m kritumu. Palu ūdeņu nolaišanai ierīkoto brīvslūžu maksimālā ūdens caurlaide bijusi 20m/3 sekundē.

Līdz Pirmajam pasaules karam darbus dzirnavās vadījis Mārtiņš Vītols. Kopīgi ar brāli Kārli izdarīti pirmie dzirnavu pārbūves darbi.

Pirmā pasaules kara laikā dzirnavas tikušas izpostītas.

1923.gadā vadību pārņem Arvīds Vītols. Viņa laikā dzirnavas atjaunotas, paplašinātas un modernizētas. Dzirnavās ieviestas labības tīrāmās un sēklas šķirošanas mašīnas.

Dzirnavās strādāja pats īpašnieks un trīs melderi. Diennaktī esot pārstrādāts ap 20 tonnu labības.

Otrā pasaules kara beigās Vītolu ģimene devās uz Zviedriju, bet smagi cietušajām dzirnavām sāka mainīties saimnieki. Tajās saimniekojis gan rūpkombināts, gan kolhozi – Baumaņa vārdā nosauktais un “Ādaži”. Dzirnavu ezers nodots Mednieku un makšķernieku biedrības apsaimniekošanā, ar cerību radīt kultūrvidi.

Kolhoza laikā dzirnavās pārsvarā gatavoja putraimus un mala rupjā maluma miltus.

Vēlāk kā dāvinājumu dzirnavas saņēma Jānis Puriņš, kurš bija Latvijas mazo upju hidrotehnisko būvju galvenais speciālists. Viņš panāca, ka Ķīšupītē atkal bija ūdens un dzirnavas atjaunoja savu darbību.

Daudzi nemaz nezina, ka tieši “Brankšu” dzirnavās tajā laikā gatavoja labākos putraimus Latvijā.

Šobrīd jau kādu laiku dzirnavas savu darbu ir beigušas. Un to vietā iekārtota dzīvojamā māja.