No icon

Murjāņu senkapi

Gaujas senlejas labā krasta mežā no Murjāņiem līdz pat Piejūras zemienes sākumam – līdz Vīlētājiem atrodas pāri par 60 dažāda lieluma seno kapu uzkalniņu. Pētnieku uzmanību tie piesaistīja jau pagājušajā gadsimtā, un laikā no 1890. līdz 1900. gadam daudzos no tiem izdarīti izrakumi. Izrakumos noskaidrojies, ka kapu kalniņos mirušie glabāti, galvenokārt, tos nesadedzinot, bet dažkārt arī līķus sadedzinot. Mirušo dedzināšana notikusi sārtā ārpus kapu lauka. Pēc sārta izdegšanas no pelniem izlasīti izdegušo kaulu gabaliņi un tie apglabāti kapos. Mirušie, tā arī sadedzināto kauli apbedīti gan no akmeņiem izkrautos šķirstos, gan arī bez tiem. Dažos gadījumos ap kapiem celti akmeņu riņķi. Visa apbedīšanas gaita beigusies ar kapu apbēršanu, t.i., ar uzkalniņu uzbēršanu.

Uzkalniņiem ir lodes segmenta veids. Tie ir 0,5 līdz 2,5 m augsti ar 6 līdz 16 m lielu pamata diametru. Tagad gandrīz visos vēl esošajos uzkalniņos redzamas lielas bedres, kas ir gan pagājušā gadsimta baltvācu pētnieku, gan mantu alkatīgu meklētāju darbības sekas. Senkapu uzkalniņi lielā mērā izpostīti ap 1875. gadu, kad no tiem lauzti akmeņi tuvējās šosejas būvei. Tie cietuši arī, veidojoties Murjāņu vasarnīcu rajonam. Vēl gan 1980. gadā grupa ar 16 uzkalniņiem bija saglabājusies Murjāņos, Gaujas ielas 9., 11., 13., un 15. gruntsgabalā un meža ceļa pretējā pusē. Cita grupa ar 17 uzkalniņiem bija Gaujas ielas 27. gruntsgabalā un mežā ap to. Tālāk starp Murjāņu – Vīlētāju ceļu un Senlejas krastu atradās lielākas un mazākas uzkalniņu grupas ar dažāda izmēra uzkalniņiem katrā no tām.

Baltvācu pētnieki pagājušajā gadsimtā izrakumus izdarījuši galvenokārt tagadējo Murjāņu rajonā. 1974. gadā uzkalniņus Skraļļu māju tuvumā un vienu pie Vīlētājiem izpētīja LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts un Siguldas novadpētniecības muzejs. Skraļļu uzkalniņos atklāja kapu “iesvētīšanas” ugunskuru pēdas, bet Vīlētāju uzkalniņā – 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras ugunskapu paliekas un vienu bērna apbedījumu akmeņu šķirstā.

Lielākajā daļā šo uzkalniņu, ko tautā sauca par “Batariņiem” (arī “Baterāju” kalniņi), mirušie glabāti 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, bet daļā – vēl arī mūsu ēras 2. - 6. gadsimtā.

1998.gadā Murjāņu senkapi iekļauti arheoloģijas pieminekļu sarakstā.

Comment