Daudzdzīvokļu māja ir īpašums, kas jākopj

  Sabiedrībā turpinās viedokļu apmaiņas un diskusijas, izskan ieteikumi, pārmetumi un norādījumi jautājumā, kas skar daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu un šo ēku ilgtspēju. Īpaši tiek uzsvērta padomju gados - laikā līdz 1990.gadam, celto māju renovācijas nepieciešamība. Pēc būvniecības ekspertu domām 93% sērijveida māju, kuras būvētas šajā laikā, nolietojums svārstoties no 30 līdz 50%. Tas gan viennozīmīgi neattiecoties uz visām mājām. Katra māja vērtējama individuāli, ņemot vērā to ekspluatāciju – vairāk nolietojušās ir tās, kurās dažādu iemeslu pēc ievērojami  koncentrējies mitrums, kurās problēmas ar inženiertehniskajām komunikācijām un to nolietojuma pakāpi. Nozīmīgs ieguldījums māju saglabāšanā ir to siltināšana, tādējādi pagarinot māju mūžu, ievērojami uzlabojot energoefektivitāti un būtiski samazinot maksu par siltumu.

Kā norādīja Sējas novada pašvaldības Būvvaldes vadītājs Andris Arums, Sējas novadā esošās daudzdzīvokļu mājas ir 103. sērijas nami. 103. sērijas projekta daudzdzīvokļu māju celtniecība Latvijā, arī Sējā, tika uzsākta 70. gadu sākumā, bet pēdējie projekti realizēti 90. gados. Mājas būvētas no silikāta vai caurumotajiem māla ķieģeļiem un gāzbetona vai keramzītbetona paneļiem — nesošās sienas ir ķieģeļu, kas nodrošina labāku siltumizolāciju, savukārt pārējās sienas ir paneļu, kas pieļauj mājokļa pārprojektēšanu. Šīm ēkām parasti ir pieci dzīvojamie stāvi, pagrabstāvs un bēniņu stāvs (reizēm sastopamas ēkas bez bēniņiem). Starpstāvu pārsegumiem izmantoti dobie dzelzsbetona paneļi. Bēniņu pārseguma termiskās pretestības palielināšanai parasti tika izmantotas fibrolīta plāksnes. 103. sērijas ēkām ir savietotais jeb plakanais jumts ar iekšējo ūdens novadīšanas sistēmu. Un šo plakano jumtu A.Arums nosauca kā galveno šo ēku trūkumu, jo tā nelīdzenuma dēļ iespējama ilgstoša lietus ūdens uzkrāšanās uz jumta, kā rezultātā bojājas jumts, rodas sūces, un ēkā nokļūst mitrums. Šāda tipa jumtiem nepieciešama ir tā konstrukcijas pārveidošana, izbūvējot divslīpu jumtu. Vēl vienu vājo vietu Sējas novada daudzdzīvokļu mājām Būvvaldes vadītājs minēja arī pagrabus, kuri jau ilgstošu laika posmu netiek apsildīti, jo lielākā daļa šajās mājās dzīvojošie ir atteikušies no centralizētās siltumapgādes. Tā rezultātā arī namu palīgtelpas palikušas bez siltuma, tajās uzkrājas mitrums, radot apdraudējumu ēkām kopumā.
Pēdējos gados, kā norādīja A.Arums, ir veikti uzlabojumi ēku ilgtspējas saglabāsanā. 2011. gadā divām daudzdzīvokļu mājām “Kamenēm” un “Madarām” Pabažu ciemā tika nomainīti jumti, bet Lojā – veikta jumta nomaiņa ēkai “Sidrabiņas”. Pērn pie jauna jumta tika visvecākā no visām mājām - “Zeltkalni”, bet pie jaunām ieeju durvīm un logiem - “Sudrabkalni”.
Namu apsaimniekošanas situācijas skaidrojums
Sējas novada pašvaldības Komunālais dienests apsaimnieko 12 daudzdzīvokļu namus – 7 mājas Lojas ciemā un 5 mājas Pabažos, kā arī pašvaldības ēkas. Kopskaitā tiek apsaimniekoti 189 dzīvokļi – Lojā 93, Pabažos – 96. 76 dzīvokļus no visiem iedzīvotāji īrē no pašvaldības.
Centralizēto siltumapgādi izmanto tikai 16 dzīvokļi, pārējos ierīkota individuālā apkure.
Mājas apsaimniekošanas maksas veidošanās
Mājas apsaimniekošanas maksa veidojas no minimālajiem jeb pamatizdevumiem un iedzīvotāju vēlmēm sakārtot mājokli. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem apsaimniekotājam obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir  - dzīvojamās mājas uzturēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tās sanitārā apkope, apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, dzīvojamās mājas komunikāciju apsekošana, tehniskā apkopeu.c.pasākumi. Iepriekšminētais veido minimālo apsaimniekošanas maksu.
Lai veiktu lielāka apjoma darbus, katrai mājai nepieciešams veidot uzkrājumu. Tas nozīmē, ka apsaimniekošanas maksa tādā gadījumā jāpalielina. Jo mājā vairāk darāmā un lielāka vēlme ko uzlabot, jo augstāka apsaimniekošanas maksa.
Iedzīvotāju loma nama apsaimniekošanā
Namu apsaimniekošana ir ne tikai inženiertīklu apsaimniekošana un ēkas un teritorijas uzkopšana, bet arī rūpīgs pārvaldības process.
Bieži daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nesaprot, ka ne tikai dzīvoklis, bet arī nama koplietošanas telpas, bēniņi, kāpņu telpas, pagrabi u.tml., kā arī nama pieguļošā teritorija, ir kopīgs īpašums. Rūpēs par savu mājokli, bieži tiek aizmirstas personīgās rūpes par kopīpašumu. Svarīgi ir saprast, ka namu apsaimniekotājs ir starpnieks un pakalpojuma sniedzējs. Lēmumi jāpieņem, un atbildība jāuzņemas pašiem nama iedzīvotājiem.

Aktīvā pozīcija: Iedzīvotājiem Komunāldienests Daudzdzīvokļu māja ir īpašums, kas jākopj